Kādi pētījumi un nozīmīgas viedo materiālu, fotonikas un sabiedrības veselības inovācijas top ar valsts atbalstu, kāda būs to loma ekonomiskajā izaugsmē, ko industrija sagaida no zinātnes un kāds valsts atbalsts ir nepieciešams, lai zinātniskās inovācijas nonāktu tirgū? Par šiem un citiem būtiskiem jautājumiem 8. novembrī konferencē «Inovāciju fonds – nozaru pētījumu programma: viedie materiāli, fotonika un biomedicīna» diskutēs politikas veidotāji, zinātnieki un vairāku nozaru industriju vadošie eksperti.

Konferences mērķis ir rosināt diskusiju par inovāciju attīstību, izmantojot Valsts pētījumu programmas (VPP) finansējumu apvienojumā ar citiem atbalsta mehānismiem, kā arī iepazīstināt ar Ekonomikas ministrijas izveidotā Inovāciju fonda nozaru pētniecības programmas VPP Inovāciju fonda projektiem «Viedo materiālu, fotonikas, tehnoloģiju un inženierijas ekosistēma» (MOTE) un «Valsts pētījumu programmas projekts biomedicīnā, medicīnas tehnoloģijās un farmācijā» (BioMedPharm), ko īsteno Latvijas vadošās universitātes un pētniecības institūti.

Informējot par Latvijā topošām nozīmīgām inovācijām, konferences rīkotāji cer arī iedvesmot jaunāko paaudzi apgūt STEM un nākotnē ar to saistīt savu karjeru.

«Es redzu nākotnes perspektīvas tieši starpnozaru projektos, kuros sadarbojas zinātniskie institūti un universitātes, veidojot kopīgas grupas. Šie inovāciju fonda projekti nostiprina mūsu spējas sadarboties un stiprina esošās ekosistēmas. Manuprāt, vajadzētu veidot spēcīgus un specializētus atvērtas zinātnes piekļuves centrus, kas būtu pieejami gan zinātnei, gan industrijai, jo Latvija nav tik liela lai mēs varētu dublēt kompetences un infrastruktūru. Šobrīd Latvijā attīstītas tieši fotonikas, viedo materiālu, inženiersistēmu, kā arī biomedicīnas un biotehnoloģiju ekosistēmas. Šīm ekosistēmām sadarbojoties, Latviju varētu veidot kā spēcīgu zinātnes un inovāciju centru,» pauž Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) direktors Andris Anspoks.

«Inovācijas un augstas pievienotās vērtības produktu attīstīšana ir pamats Latvijas ekonomikas transformācijai. Spilgts piemērs ir fotonikas mikročipu tehnoloģijas. RTU un LU Cietvielu fizikas institūts šobrīd uzskatāmi par vadošajiem spēlētājiem šajā jomā. Mūsu zinātnieku veikums jau ir starptautiski novērtēts, piemēram, RTU zinātnieki šogad vien jau sasnieguši vairākus pasaules rekordus Datu centru starpsavienojumu tehnoloģijās. Šie sasniegumi ir sekmējuši starptautisko zinātnisko partneru un arī industrijas interesi – mēs esam lieliskās pozīcijās, lai sāktu attīstīt mikročipu industriju Latvijā. Cieši sadarbojoties vadošajām universitātēm un pētniecības institūtiem, valsts iestādēm, investoriem, Latvijā ir potenciāls radīt konkurētspējīgas inovācijas dažādās jomās, kas, pārtapot zinātņietilpīgos uzņēmumos, mainīs Latvijas tautsaimniecības virzienu,» pārliecināts RTU rektors Tālis Juhna.

Konference «Inovāciju fonds – nozaru pētījumu programma: viedie materiāli, fotonika un biomedicīna» norisināsies Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra Dabas mājā, Jelgavas ielā 1, sākums plkst. 9.00, ierašanās no plkst. 8.30.

Vairāk informācijas par konferenci un reģistrācija pasākumam: https://ej.uz/IF_NPP_konference

LU CFI, RTU, LU, Elektronikas un datorzinātņu institūts, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija projektā MOTE apvienojas klasterī, lai, izmantojot partneru kompetences un zinātniskās iestrādnes, īstenotu starpnozaru pētījumus, kas varētu kļūt par pamatu gan starptautiski konkurētspējīgu tehnoloģiju, produktu un pakalpojumu, gan jaunu tautsaimniecības nozaru attīstībai Latvijā.

Savukārt projektā BioMedPharm Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI), Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), RTU, LU un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR izveidojuši nacionāla līmeņa biomedicīnas pētniecības platformu sabiedrības veselības problēmu risināšanai. BioMedPharm misija ir uzlabot terapijas pieejamību, tādējādi samazinot mirstības un saslimstības rādītājus, kā arī veicināt sabiedrības vispārējā veselības stāvokļa uzlabošanu.

Konferencē Ekonomikas ministrijas pārstāvji iepazīstinās ar VPP Inovāciju fonda mērķiem, uzdevumiem un sasniedzamajiem rezultātiem un redzējumu programmas turpmākajai īstenošanai. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji paudīs savu redzējumu par kopējo VPP politiku un tās salāgojamību ar VPP Inovāciju fonds. Latvijas elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LETERA) valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs un Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas (LAĶIFA) valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis paudīs industrijas viedokli par valsts pasūtījumiem zinātnei, iezīmēs industrijas gaidas, kā arī potenciālo sadarbību ar zinātniekiem. Paneļdiskusijā nozaru eksperti no EM, IZM, RTU, LU, LU CFI, OSI, LAĶIFA un LETERA iezīmēs turpmākos nozaru pētniecības programmu attīstības virzienus un iespējas.

Konferenci organizē LU CFI, RTU un OSI sadarbībā ar citiem projektu MOTE un BioMedPharm sadarbības partneriem. Abi projekti tiek īstenoti ar Inovāciju fonda nozaru pētniecības programmas VPP Inovāciju fonda atbalstu, kas ir EM veidots valsts pasūtījums ar mērķi veicināt zinātnisko pētniecību un sekmēt tehnoloģiju pārnesi, inovatīvu un komercializējumu produktu un tehnoloģiju attīstību, atbilstoši industrijas pieprasījumam divās Latvijā apstiprinātajās Viedās specializācijas stratēģijas jomās: «Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija» un «Fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas».

Informāciju sagatavoja:
Lāsma Vaivare,
RTU Sabiedrisko attiecību departamenta komunikācijas projektu vadītāja

26/10/2023